Mākslīgā apaugļošana

IUI

Tā ir viena no vienkāršākajām, un lētākajām un arī visplašāk pielietojamām neauglības ārstēšanas metodēm. Metodes pamatā ir atmazgāto spermatozoīdu ievadīšana dzemdē. Savukārt olšūnas apaugļošana notiek dabiski – sievietes olvadā. Mākslīgo insemināciju var izdarīt ar vīra spermu vai ar donora spermu. Viena no galvenajām indikācijām šai procedūrai ir antispermālo antivielu atrašanās sievietes organismā, jo šīs vielas bloķē spermatozoīdu kustību cauri dzemdes kaklam un tādējādi apgrūtina olšūnas apaugļošanu.

Mākslīgo insemināciju lieto arī gadījumā, ja vīrietim ir nepietiekošs spermatozoīdu skaits vai nenotiek ejakulācija. Insemināciju izdara ovulācijas laikā, nereti ar ovulācijas medikamentozu stimulāciju. Procedūru izdara uzreiz pēc ovulācijas vai arī neilgi pirms gaidāmās ovulācijas. Grūtniecības iestāšanās pēc inseminācijas ar vīra spermu sagaidāma ~ 15% gadījumu. Lai iestātos grūtniecība, bieži vien nepieciešami 3 – 4, bet dažreiz pat vairāki mēģinājumi. Nepieciešamais minimālais aktīvi kustīgo spermatozoīdu skaits IUI gadījumā ir 5 miljoni ejakulātā.

IVF jeb ārpus ķermeņa apaugļošana

Izmeklēšana

Pirms mākslīgās apaugļošanas pārim ir jānodod STS, hepatītu, HIV un dzimumhormonu analīzes. Sievietei jāveic dzimumhormonu analīzes dabiskā cikla sākumā un beigās, lai varētu noteikt vislabāk piemēroto olnīcu stimulācijas protokola veidu un tam nepieciešamas hormonu devas. Vīrietim jānodod spermas analīze, kura parādīs, kāds no apaugļošanas veidiem būs jālieto pēc olšūnu iegūšanas.

Stimulācijas protokoli

Dabiskā menstruālā ciklā sievietes organismā nobriest viena olšūna. Lai mākslīgas apaugļošanas procedūras rezultāti būtu labāki, t.i., lai iegūtu vairākus embrijus un tādejādi palielinātu grūtniecības iestāšanās varbūtību no 10 līdz 40 %, veicina vairāku olšūnu vienlaicīgu attīstību. Tas tiek panākts ar hormonu palīdzību, kuri veicina olšūnu nogatavošanos. Ir vairāki stimulācijas protokolu varianti. Tie atšķiras ar stimulācijas ilgumu un lietoto hormonu daudzumu. Atbilstošo stimulācijas protokolu nosaka ginekologs, vadoties pēc sievietes hormonālā statusa un pēc olnīcu reakcijas uz stimulāciju. Gara protokolā zāles jālieto pusotru mēnesi, īsa variantā stimulācija ilgst 2 nedēļas. Stimulācijas laikā folikulu augšanu kontrolē ar ultrasonogrāfijas palīdzību, kuru veic ik pēc 2-3 dienām. Kad lielākie folikuli ir sasnieguši 17 mm diametrā, tiek veikta to punkcija (OPU), lai iegūtu olšūnas.

OPU

Pēc stimulācijas beigām tiek veikta olšūnu iegūšana no organisma. Šo procedūru veic ar narkozi, jo olšūnas iegūst no folikuliem, kamēr nav notikusi ovulācija. Folikulus punktē ar speciālu adatu. Atkarībā no to daudzuma, procedūra ilgst līdz 30 minūtēm, pēc tam sievietei ir stunda jāatpūšas palātā, lai beigtos narkozes iedarbība. Punkcijas laikā embriologs izmeklē folikulu saturu un uzreiz iegūtas olšūnas ieliek speciālā vidē inkubatorā, kur tas atradīsies līdz apaugļošanas brīdim un tālāk 2-5 dienas, kamēr attīstās embriji.

Embrioloģija

Olšūnu iegūšanas dienā vīrs nodod spermu un apaugļošana tiek veikta 3-4 stundas pēc olšūnu iegūšanas. Pa šo laiku spermatozoīdi tiek atmazgāti no pārējām spermas šūnām un apaugļošanai lieto tikai labākos spermatozoīdus, t.i. tos, kuri pārvietojas ātri un ir morfoloģiski normāli. Ja no ejakulāta pēc attīrīšanas var iegūt vismaz 20000 aktīvi kustīgo spermatozoīdu uz katru iegūto olšūnu, tad veic tā saucamo IVF (in vitro fertilisation), kad spermatozoīdu suspensiju piepilina klāt olšūnām, un apaugļošana notiek bez cilvēka iejaukšanās. Ja spermatozoīdu skaits ir mazāks par 20000 vai to kustīgums nav pietiekoši labs, tad pielieto ICSI procedūru.

ICSI (intracytoplasmic sperm injection) metode.

Šo operāciju parasti izmanto vīriešu neauglības gadījumos. Metodes pamatā ir viena vienīga spermatozoīda injicēšana tieši olšūnas citoplazmā. ICSI metode tika izstrādāta smagu vīriešu neauglības formu ārstēšanai, kuru gadījumā spermatozoīdu ir tik maz, ka to nepietiek parastajai IVF procedūrai, vai arī spermatozoīdiem ir smagi morfoloģiski un funkcionāli defekti. Spermatozoīdi, kas tiek izmantoti injicēšanai olšūnās, izraudzīti ņemot vērā to kustīgumu un morfoloģiju. Metode tiek pielietota tikai no 1992. gada, bet pateicoties tas efektivitātei, to pielieto arvien plašāk un, piemēram, dažas ASV klīnikās tā ir aizstājusi parasto IVF.

Grūtniecības iestāšanas

2-5 dienas pēc apaugļošanas vislabākie embriji, parasti 1-2, tiek ievietoti dzemdes dobumā ar speciāla katetra palīdzību. Šī procedūra nav sāpīga un notiek bez narkozes. 2 nedēļas pēc embriju ievietošanas dzemdē var veikt asins analīzes, kur nosaka tā saucamo beta-horionisko hormonu, kas ir embriju veiksmīgas attīstības indikators. Ja grūtniecības iestāšanas tiek apstiprināta arī ar ultrasonogrāfiju, tad sieviete stājas uzskaitē pie ginekologa un, tālāk viss notiek tieši tā, kā dabiskās grūtniecības gadījumā.